Bezgalīgs, auksts, nepiedodošs visums, un dzīvība tajā kā anomālija, kā vīruss organismā, kas cenšas izjaukt nepielūdzami skaisto haossa vispārību. 25 gadi cilvēka mūžā - daudz. Visa cilvēka dzīve, visumam nav pat sirdspuksta vērta. Jau no paša laika sākuma, līdz brīdim kad radāmies mēs, līdz brīdim kad mūsu vairs nebūs un vēl miljardiem gadu pēc tam, mērot pēc kosmiskās mērauklas dzīvība ir pavisam nenozīmīga, saprāts ir anomālija, intelekts ir kā lāsts un domas .... domas nogalina.
Viss ir atkarīgs no perspektīvas. Mums visums - laiks, telpa liekas tik svarīgs, bet pēc visuma standarta, visa mūsu saules sistēma ir niecīgāka par putekli. Savu dzīvju, un vel miljons dzīvju laikā, ja mums tādas būtu dotas, lai kā arī censtos mēs to nespēsim ietekmēt nekādā nozīmīga mērā.
Šeit rodas mūžīgais jautājums par eksistences jēgu un pamatojumu. Uz šo jautājumu centušies atbildēt tik daudzi, visticamāk katrs no mums ir sev uzdevis šo jautājumu, lūdzu paziņojiet man, ja atrodat atbildi. Es pats šo jautājumu sev uzdodu katru dienu, vienlaicīgi apšaubīdams iespēju, ka atbilde spētu ko mainīt. Bieži galvā vienkārši atskan citāts ko savulaik rakstīja Semuels Becketts - "You must go on, I can't go on, I shall go on". Iet tikai iešanas pēc. Jautājumi bez atbildēm ir pārāk daudz, lai kāds uz tiem spētu atbildēt. Visi grāmatu kalni kam esmu izbūries cauri pēdējo gadu laikā ir tikai papildinājushi jautājumu gūzmu. Vai tas mani ir nogādājis tuvāk atbildēm - šaubos, tikai licis vēl vairāk apšaubīt.
Lūk interesants termins - "human condition". No Dostojevska idiota līdz Sartra nelabumam un Kami mūžīgajam Sizifam kurš priecājas veldams kalnā savu akmeni, vienlaicīgi apzinoties sava uzdevuma bezjēdzību. Kur atrodos es - nevienā, visos. Kā idiots kurš meklē savu vietu sabiedrībā, un ko pārņem nelabums atklāsmes brīžos apzinoties, ka sabiedrība tāpat kā visums ir pilnīgi vienaldzīga. Un šī vienaldzība piepilda tevi pašu, un tu jūties kā Kami radītais svešinieks kura pēdējāvelme ir lai brīdī kad tiek izpildīts viņa nāves sods, pie karātavām viņu sagaidītu milzīgs pūlis, kas viņu pavadītu naidpilniem saucieniem. Merso bija pieņēmis savu dzvi, lai arī tas bija dzīves gals. Pieņēmis dzīvi tādu kāda viņa ir vienaldzīga.
Katrs pats par sevi un Dievs pret visiem. Ekstrēms individuālisms, nespēja pieņemt nekādu autoritāti kā vien sevi, recepte egocentriskam eksistenciālismam. Vis ko mēs darām, katrs sīkums, lai arī cik nesvarīgs tas liktos, vai lai cik lielu labumu tas nestu kādam citam, ir un paliek tikai un vienīgi barība mūsu pašu ego. Visu, ko mēs daram kāda labā, mēs daram tikai un vienīgi sev. Nav uz pasaules nesavtīgu cilvēku, ir tikai tādi, kas nespēj atzīt savu ego un tāpēc slēpjas aiz hipokrātiskas maskas.
Bet varbūt tas ir tikai mans nihilistiskais viedoklis, varbūt tāds esmu tikai es. Es nevaru būt drošs, kaut iedomājoties vien ka pati eksistence varētu būt tikai ilūzija, kas gan to nepadara par mazāk īstu.
Intelekts pats par sevi varētu būt smadzņu slimība. Jā tas ir ļāvis mums attīstīties un būt pārākiem par citām uz šīs palanētas esošām dzīvības formām un dominēt pār tām. Bet neviena cita suga uz šīs planētas nekad nav sakārusies ar tādām problēmām kādas rada mūsu pašu prāti. Reāli neeksistējošas problēmas kuras radām paši. Un neviena cita suga uz šīs planētas nav saskārusies ar ideju par pašiznīcināšanos, vai citu sugas brāļu masveida iznīcināšanu, arī tas viss nāk no mūsu intelekta. Varbūt tāda ir intelekta cena un tas nāk roku rokā ar vājprātību.
Varbūt tieši jautājumi par eksistenci ir tie, kas dod mums ilūziju ka neesam dzīvnieki, līdz brīdim kad mūsu mirstīgie ķermeņi mūs nodod, līdzi paņemot arī saprātu, kas sev bija radījis maldīgu ilūziju, ka varēs dzīvot mūžīgi. Bet tā arī bija mūžība priekš saprāta, jo neviena cita smadzeņu impulsi šo pasauli neinterpretēs tāpat kā mūsu. Pasaule tāda kā mēs to redzam katrs individuāli mirst reizē ar saprātu, pazūdot nebūtībā.
Raksts tiešām spēj radīt existenciālu izmisumu....
AtbildētDzēstTikai viens jautajums - Kas ir "hipokrātiskā maska"?
šī hipokrītiskā maska morāle vai vērtības par kurām bieži tiek runāts un tiek uzskatītas par sabiedrībā pieņemtām bet kuras neviens nievēro un nepiekopj.
AtbildētDzēstIdeja par "sugas brāļu masveida iznīcināšanu" nav intelekta produkts.
AtbildētDzēstJa pieņemam, ka intelekts iet roku rokā ar vājprātību, praktiski bez pirmā otrais nevar pastāvēt, tad tīri hipotētiski šādu iespēju izslēgt nav iespējams.
Dzēst"Ja pieņemam, ka intelekts iet roku rokā ar vājprātību"
AtbildētDzēstPastāsti tuvāk.
praktiski intelekts var pastāvēt bez vājprātības, bet vājprātība nav iespējama bez intelekta. Tāda kā intelekta blakus parādība. Pats termins jau norāda uz to ka tam ir sakars ar prātu - saprātu, kas ir tikai latviskāks apzīmējums vārdam intelekts. Varētu teikt vājprātība ir sabojāts intelekts, no kā izriet ka intelektam ir vistiešākā saistība ar "sugas brāļu masveida iznīcināšanu" .
DzēstDroši vien katrs paliksim pie sava viedokļa, bet es tikai izteikšos.:D Saprotams, ka smadzeņu slimība nevar pastāvēt bez smadzenēm, plaušu vēzis bez plaušām. Bet nevar vainot smadzenes, ka kaut kādu apstākļu dēļ tajās ieperinājusies slimība. Tas ir defekts, kas traucē smadzeņu normālu darbību.
AtbildētDzēstLopiņiem ar zemāku intelektu arī ir tieksme nogalināt. Es uzskatu, ka ir tieši otrādi - būtnes ar labāk attīstītām smadzenēm (spoguļneironi, piem)ir spējīgi uz līdzjūtību un sapratni. Un vispār - viss ir tik skaists un sarežģīts, ka no kļūdām praktiski ir neiespējami izvairīties. Nekas nav ideāls.
Droši izsakies, es nevaru apgalvot ka tas ko es saku ir tīra patiesība, tās ir galu galā tikai domas spekulācija par tēmu, un jebkuram ir tiesības to apšaubīt un mēģināt pierādīt man pretējo. jebkurš viedoklis šajos jautājumos ir nozīmīgs, jo mēs tāpat nekad nevaram būt droši kuram ir taisnība.
DzēstPiekrītu daļēji. Lopiņos vairāk valda instiinkts kas liek tiem nogalināt. Cilvēki šajā ziņā atšķiras ar to ka nogalina auksti aprēķinātu iemeslu dēļ, ne tamdēļ, ka tas būtu tikai izdzīvošanas jautājums, vai tie justos apdraudēti. Jā cilvēki ir spējīgi izrādīt sapratni līdzjūtību, empātiju, bet tikpat cik viņi ir spējīgi nogalināt aprēķina vadīti.
http://en.m.wikipedia.org/wiki/Animal_suicide Bez tam, nesapratu, kāpēc intelekts ir smadzeņu slimība. Un dzīvnieki savus sugas brāļus nogalina vairāk, nekā mēs, teiksim, vilkiem visbiežākais nāves iemesls ir cita vilka uzbrukums. Sava bara vilka uzbrukums. Kanibālismu itin labi piekopj grauzēji.. Šķiet, tu esi pārāk augstās domās par dabu, dzīvniekiem. Mēs tik tiešām esam radību kronis. Bez tam, ja intelektuālu būtni salīdzinām ar akmeni, amēbu vai jebko citu, kam nav intelekts, šai intelektuālai būtnei ir tā vienreizējā iespēja uz izvēles brīvību, kas nav citiem. Mēs varam būt labi, varam arī vēlēties sadedzināt, khm, žīdus, taču uzskatu, ka, šajā gadījumā cilvēka intelekts, paliek arvien, tā teikt, intelektuālāks. Artūrs.
AtbildētDzēstTas gan vairāk bija domāts filosofiski, bet jūtu un atzīstu ka esmu izbraucis nedaudz ārpus sava lauciņa.
DzēstPar vilkiem runājot, tam ļoti labi var atrast izskaidrojumu, cīņa par vadošā tēviņa lomu un tamlīdzīgi. kanibālisms dzīvnieku vidū ir vairāk kā izplatīts, varētu pat teikt ka tā ir norma. Starp cilvēkiem tas netiek atzīts tikai un vienīgi tāpēc ka mēs esam ieaudzināti ar domu ka tas nav pareizi. Ja mēs dzīvotu pasris simt gadu atpakaļ kautkur klusā okeāna salās arī mums tā liktos tikai kā normāla parādība. Tā ka tas vairāk ir audzināšanas jautājums. Galu galāarī tas kas ir labi un slikti arī, tikai un vienīgi izriet no tā kas mūsos ir ieaudzināts un iestāstīts.
Tieši tāpēc tik ļoti liela nozīme ir brīvai domai un informācijas apmaiņai. Teiksim par topašu žīdu dedzināšanu - ja mēs būtu uzauguši sabiedrībā kur par normu tiktu uzksatīts iznīcināt kādu citu rasi un tas būtu piekopts gasimtiem ilgi , ja sabiedrība būtu noslēgta un nepastāvētu nekāda vai arī minimāla domu apmaiņa ar ārpasauli, tajā iestātos stagnācija un tad arī mēs būtu žīdu dedzināšanas atbalstītāji visticamāk. bet tas tā vairāk par dzīvniecisko pusi, mani vairāk gan interesē aukstasinīga plānota slekavība kas ir tik raksturīga cilvēkos. Intelekts ir cēla lieta, taču tai pat laikā ļoti trausls.
''Intelekts pats par sevi varētu būt smadzņu slimība. Jā tas ir ļāvis mums attīstīties un būt pārākiem par citām uz šīs palanētas esošām dzīvības formām un dominēt pār tām. Bet neviena cita suga uz šīs planētas nekad nav sakārusies ar tādām problēmām kādas rada mūsu pašu prāti. Reāli neeksistējošas problēmas kuras radām paši.'' shis ir desmitnieka. Intelekts ir padarijis cilveku par vienu no nespejigakajam sugam pasaule. To dabiska vide- betona dzungli, biznesa piramidas, kur ka jau mineji, visi ir pasi par savi un strada savam tikai savam ego. Un piemeram, individs, kas izvelas dzivot viens pats meza talu prom, vairak vai mazak saskana ar dabu, ir mezonis, aprobezotais, tas, kurs ''neatbilst'' musdienu cilveka standartam. Cilveks jau pasa butiba ir dzivnieks, un pulceejas baraa (lasi: pilseta)jo intelekts to ir padarijis parak vargu lai dzivotu mezha. Neticu tam, ka cilveks ir paraks par parejam sugam. Varbut sakshu ticet taja diena, kad kads no musu sugas kailam rokam pieveiks grizlilaci. Krishjanis
AtbildētDzēst